Tur uz laika sagrauzta galda
Vecā glāzē stāv pusdzerts vīns
Tur pār dvēseļu prātiem valda
Pavēlnieks anonīms
Ar samocītu smīnu viņš cilvēkus vada
Māca tiem, kas ir amnēzija
Jo nesaprot neviens
Ko īsti rada šī
Pārdabiskā fantāzija
Apziņa lēni mirst tukšajos prātos
Prāti miglainā domā slīkst
Kā gan mums visiem klātos
Ja kāds neteiktu priekšā ko darīt drīkst
Tur kur laiks ir atstājis pēdas
Joprojām galds uz kura vīns
Idioti cenšas aizskalot
Pēdas
Kuras atstājis pavēlnieks anonīms